sports ir bīstams, turklāt ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem jeb šodien lai nebūtu visu laiku jānīkst kamēr sīka pulciņā, domāju nedaudz pastaigāt. rīt no rīta 2,5 km jāiet, beidzot pārgājušas nedēļas sākuma iesnas un vairs nemirīju un jūtos labi. paslīdēju uz līdzenas vietas (nu, ķipa līdzenas, zem samīdītas sniega kārtiņas tātad bija ledus) un pastaipīju kaunuma kaula simfīzi, ko nebiju jutusi no +- dzemdību laika, kad rumpis visas saites atlaidina lai varētu piedzemdināt un kaut ko dziļi ciskā. gan jau būtu noplājusies vēkšpēdus, bet šitajā aukstumā staigāju garajā tārpā ar raiferi līdz ceļiem un vēl garu vesti pa virsu. labi, ka nebiju vēkšpēdus, sūds, ka sasistos, bet tajā tārpā nevar pakustēt un būtu jāgaida kad kāds izglābs un piecels kā tādu vaboli :D