Slimnīcās (kā kurā) ir īslaicīgās aprūpes nodaļa (sākotnēji līdz kādām 10 dienām, nosaka ārsts), kas domāta, lai turpinātu ārstēšanos pēc citas nodaļas. Un ir ilglaicīgās sociālās aprūpes nodaļas t.i. pansionāts, vienkārši zem slimnīcas nevis kā atsevišķa iestāde.

Sākumā vajadzētu tikt kaut kur tajā pirmajā, vajag nosūtījumu. Varbūt izdodas atkačāt* līdz mājās vedamai. Šāda opcija vismaz varbūt apkārtējos nebiedētu.
Paralēli jāpiesaka vieta ķipa pansionātā.

Diemžēl ar demenci sirgstošam nevienā vietā nebūs laba apkalpošana, vismaz esošajos apstākļos, kad personāla maz un tas pats neizglītots un nemotivēts. Ticamākais scenārijs - nomērdēšana. :( Ja vien nav konkrētajā iestādē/nodaļā kāds personīgi pazīstams. Nu, vai arī radiem arī cītīgi jāapmeklē savs seniors, vairākas reizes nedēļā.

*Esmu redzējusi divus reālus atkačāšanas gadījumus. Manu omīti regulāri no mājām veda uz slimnīcu atkačāt (plaušās ūdens, nieres nešansēja un pati lielākoties guļus dzīvoja). Efekts labs bija arī uz galvu, jo skābekļa apgāde :) Un, kad biju slimnīcā, to manu tantuku arī fantastiski atkačāja. Vienā brīdī smadzenes pa mello, gultu lauž, iet kaut kur un krīt un gāžas, bet pēc pāris dienām ar pareizu terapiju viņa par savu ģimeni stāstīja un pēc tam jau arī devās pastaigās pa gaiteni.