Klau, es nekādā veidā negribu noniecināt bailes, ka noģībsi atkal un ko par tevi padomās, bet vai ptsd lietošana šādos gadījumos ir adekvāti? (esmu pamanījusi vairākkārt tavos ierakstos). Neesmu speciālists, bet par šo tēmu esmu lasījusi un man radies iespaids, ka priekš ptsd ir jāpaiet laikam, jo tā nav vienkārši trauma, bet disorder un vēl turklāt nepārtrauktas raizes, ka tik nenokrītu, drīzāk būtu anxiety vai pat anxiety disorder. T.i nokrišana ir trauma, ir normāli baidīties tuvākajā laikā nokrist atkal, bet ja baidies nepārtraukti un vairāku gadu garumā, tas varētu norādīt uz problēmu.
Tas tā, man vienkārši šķiet, ka nav labi mētāties ar "man tagad ptsd", no sērijas, ja cilvēki, kuriem nekad nav bijusi migrēna pie pirmajām galvassāpēm paziņo "man tagad migrēna", jo viņi īsti netic, ka migrēnas ir. Tā, kā savā ziņā ir sabojāts vārds "depresija", regulāri bezrūpīgi paziņojot "man šodien depresija", tāpēc kautko negribas darīt.