Bez piecām astoņi un jau esmu nereāli pārgurusi. Pamodos drusku pēc sešiem. SĀP!! Nesaprotu wtf, pieveru acis, pēc sekundes pamodos. Viss tumšs, visi guļ, kluss. Kaut kas nav. Droši vien jāaiziet pačurāt. Un tad es sapratu ka nevaru ne pagriezties ne ko. Knapi tiku līdz wc, pagāja laiks līdz sapratu ka ne jau čurāt man vajadzēja - pamodos jo SĀP tā, ka ne pakustēt. Gaidīju gaidīju, kad sapratu ka labāk nepaliek kaut kā aiztiku līdz gultai, ieslēdzu gaismu lai vīrs iedod nošpu. Palīdzēja bet pēc laika. Es nezinu kas tas bija, jo sāpēja ļoti zemu - uzreiz zem pašas ādas vēdera lejasdaļā, brīžiem bija tāda dedzinoša sajūta taisnā līnijā paralēli biksīšu gumijai drusku dziļāk. Bija tāda sajūta arī ka pēc tās sāpēšanas zarnas sapūtās kā balons. Nošpa iedarbojās, drusku pagulēju bet vienalga drusku šķebina. Sāka jau pie lielās sāpītes, likās ka izvemšos vai izslēgšos. Mēģināšu pierakstīties pie ginekologa uz USG, jo es nezinu kas šis bija, pēc sajūtām ne īsti dzemde, lai gan tā protams arī ballītei pievienojās
tādas brīžos es sauktu ātros, jo ar vēdera sāpēm nejoko.
Turies.