porcelāna lellīte [userpic]

8. Oktobris 2022 (18:48)

vakar bijām kaķīšu raudzībās (tā! gribu pati sev kaķīti!) un zvana māte, ka brauks atvest bumbierus u.c. ciemos apēdām ābolkūku (no vīramātes lauku āboliem), mājās ēdām plūmes, ābolus, visādas garšīgas aukstas gaļiņas, māte nolika sīkus gulēt, es iesāku činīt bildes vienam studiju projektam, šorīt pamodos pirms modinātāja (karš atkal sapnī), garšīgas brokastiņas, aiztesos pēc speciāli izgatavotajām zālēm (paspēju, nebija izmetuši), vēl paspēju satikt māti, viņa mani aizveda uz bankomātu lai nosponsorētu to skaistumskaisto vilnas džemperi vai jaku (FB Inta Botare, otru, kas ir citai adītājai ar kapuci drusku sikspārnis es citreiz un pati, jo šobrīd funkcionālāk ir svarīgāk un tā drusku plānāka jo mašīnadīta), mego sapirkām 95% vilnas+angoras zeķes, filca pēdiņas gumijniekiem, es saņēmos matu balzāmam un maskai un citai prozai un pusdienās ēdām garšīgās rupjmaizes (un sīki ēda svaigas dzērvenes) un augļus un kko lēni bakstījāmies un tad es sapratu, ka šie lai kā grib (ja reiz nolohojos un viņus nenoliku diendusiņā) un es gan aiziešu pagulēt. kamēr gulēju, sīka ar šķērēm nogrieza sev matus
priekškars, lustra :D

Comments

Posted by: notes to myself ([info]mirdza)
Posted at: 9. Oktobris 2022, 09:29

Mana meita tikko vasarā (vecumā pēc 2.kl) nogrieza sev uz pieres īsos, jo pirms pāris gadiem nogrieztie bija (smuki, šņuk) atauguši un viņai vienā ballītē traucējuši sev seju apgleznot. Facepalm, mhm.

Toties par karu. Man šķiet, ka šajās brīvdienās Rīgā kaut kādas mācības notiek. Vakar vakarā kaut kas ložmetējveidīgs tarkšķēja un šorīt arī labu brīdi, tikai nesen apklusa. Pieķēru sevi mierinām, ka ja būtu bijis pa īstam, skanētu sirēnas. Taču ķermenis tāpat palika neomulīgi sasprindzis.

5 Lasīt komentārus piebilst