Mana meita tikko vasarā (vecumā pēc 2.kl) nogrieza sev uz pieres īsos, jo pirms pāris gadiem nogrieztie bija (smuki, šņuk) atauguši un viņai vienā ballītē traucējuši sev seju apgleznot. Facepalm, mhm.

Toties par karu. Man šķiet, ka šajās brīvdienās Rīgā kaut kādas mācības notiek. Vakar vakarā kaut kas ložmetējveidīgs tarkšķēja un šorīt arī labu brīdi, tikai nesen apklusa. Pieķēru sevi mierinām, ka ja būtu bijis pa īstam, skanētu sirēnas. Taču ķermenis tāpat palika neomulīgi sasprindzis.