6. Oktobris 2022 (19:55)
šī nedēļa bija pilnīgi kā no /skūzi/ dirsas izvilkta. vēl nav galā, bet šodien beidzot atrisinājās tas baseina jautājums (skola vēl joprojām neprot skaitīt, bet rezultāts panākts vēlamais, tā kā poh, šo vienkārši pieņemam priekšdienām). sākšu (nākamnedēļ dienā, kad jau tā plānojams pizģec, varēšu sublimēt griezzzt-vēnazz emocijas) kustināt arī ūdens jautājumu. jo nu citādi vai nu mēs pērkam avota ūdeni vai sīkiem nav ko dzert, jo krutais ārzemju projekts ir sūds, pats pii neko nevar vaimanuvai ko darīt naudas nav un decembrī beidzas līgums un ko nu nabaga bērniņi dzers
Nu, mūsu ciema dārziņā nevienā grupā nav nekādas minivirtuves. Un vietas Vemdeņa ūdenim arī nav.
Te nesen bija man tieši, ka V pirms aiziešanas no dārziņa gribēja dzert, varēju novērot, kā tad tas notiek - vienkārši aiziet uz sanmezglu, paņem savu krūzīti un padzeras krāna ūdeni.
Trīsgadnieki!
Šis toč nav stāsts par "nevaru krūku zem krāna palikt", jo gan jau BD ir tādi krāni, kur var gan :D Tas ir stāsts vai nu par negribu, vai arī par kādu no burkotā ūdens atlecošu labumu.