porcelāna lellīte [userpic]

3. Jūnijs 2022 (19:31)

ja iepriekš piedzīvotais bija viena no briesmīgākajām un pretīgākajām pieredzēm mūžā, kad tu jūties kā dzīva mūmija sarkofāgā - jāguļ taisni, zem pleciem un pakauša forma, rokā trauksmes baloniņš (kuru nekādā gadījumā nevajag spiest, jo tad to čakaru jāatkārto), plecus ar velcro pieskočo pie dēļa, rokas tālāk pie kājām, zem ceļiem spilvens un uz galvas un pleciem un sejas plastmasas maska ar nelielu caurumu. un pagājušajā gadā vēl nikna māsiņa un maska uz deguna un jabūt mierīgam un pilnīgi nekustīgam lai gan ir nereāli skaļi un tuvu un ik pa brīdim dūc un tās ir nebeidzamas mokas
tad šodien lai arī nereāli agri (no mājām izgāju 6:29) un tukšā dūšā, pilnīgi VIP pieeja. bija maska uz sejas, bija gan fiksēti pleci gan plastmasas lielā maska (kā Almodavara filmā), bet uz ausīm bija austiņas ar neskaļu nomierinošu, bet nekaitinošu mūziku. kaut kas pa vidu starp liftu mūziku un to, kas skan iestādēs ilgstoši gaidot savienojumu. un virs tās plastmasas maskas bija brilles? ar spoguli un varēja redzēt uz sienas projicētu attēlu ar skaistām datorgrafikas ainavām. mākoņi virs kalniem un putniņi un tauriņi šurpu un turpu un beigās akvārijā Nemo tipa zivtiņa. procedūra likās ilgāka, iespējams, ka bija arī, speciāli gāju uz 3 teslu aparātu. pēc tam biju gan kā apdullusi muša, bet man nenāca ģībiens vai vēmiens kā pagājušajā reizē un ja neskaita to, ka pa trotuāru ejot mani nēsāja no vienas puses uz otru, likās, ka 'izkrita' laika blāķi, pēkšņi attapos kādu kvartālu tālāk nogājusi autopilotā un pēc kafijas ar draudzeni es centrā apmaldījos pa ceļam uz pieturu, lai gan man bija jāiet taisni un tad jāpagriežas un tad jāpāriet iela, galva nav sāpējusi, jau pāris stundas pēc fakta jutu, ka domāšana ir normāla un nomiedzi, protams, pagulēju, bet nu es arī stresī ne šonakt ne iepriekšnakt neizgulējos. un biju ļoti priecīga, ka no rīta iedzēru to pustableti ķipa ksanaksa

nu jā, karoče es ceru, ka nevienam TO nevajag darīt, bet ja nu kas - ARS Asara ielā ir daaaaudz foršāk nekā galvenajā ēkā

Comments

Posted by: krēpjlācis ([info]nistagms)
Posted at: 3. Jūnijs 2022, 22:18
nr2

wow, magnētiskā rezonanse ir mana mīļākā no procedūrām, tevi ieslidina milzīgā, kosmiskā aparātā, kurā tu vari relaksēties un baudīt visādu industriālo mūziku / noizu, tiešām dievinu, ja varētu, tad ietu tur patusēt arī bez vajadzības. no nepatīkamām procedūrām, kuras dzīvē esmu izbaudījis laikam vairāk nekā 10 reizes, varu minēt fibrogastroskopiju jeb kobru, kur tev pa barības vadu bāž iekšā paresnu cauruli, un laikam paņem arī kuņģa gabaliņu. tu visu laiku vem, bet nav jau ko vemt, tāpēc nāk ārā skābā kuņģa sula, un tā tiešām ir tā sajūta, ka kāds vienkārši izvaro tavas iekšas. turklāt pirms tam 8h nedrīkst ēst, dzert, smēķēt, bet man parasti paveicas tikt uz laiku, piem., 16.45.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 3. Jūnijs 2022, 22:23

Man liekas, ka tagad kobru taisa tikai narkozē. Man tādu vienreiz bērnībā taisīja un tas bija briesmīgi, jo māsiņas nolika citu beibi, kam bija romāns ar precētu ārstu. Bet tam, ka ar lāzeri ņemas pa aci vai potē matos klāt nestāv :D

Man tas troksnis patiktu, ja fonā būtu ritmiņš. Es gan arī koncertos nestāvu pārāk tuvu skatuvei vai tumbām, ķermenim nepatīk

Posted by: krēpjlācis ([info]nistagms)
Posted at: 4. Jūnijs 2022, 00:07

Nē, pēdējo reizi kobru taisīju kaut kad šogad, tajā iestādē, kur varēju visātrāk tikt - MFD, vispār nebija narkozes opcijas, tāpat kā Gaiļezerā, kas bija nākamā ātrākā opcija. Man nekad nav bijusi narkoze. Bērnībā tas bija īpaši baisi, jo tās kobras, šķiet, bija vēl treknākas un process vēl ilgāks, turklāt notika (vismaz tolaik) baisajā PSRSiskajā bērnu slimnīcā.

Nu lūk, man ritmu nevajag. Bet tu jau vari paprasīt, lai tev uzliek kādu tribal Āfrikas ritmu pāri uz tumbām, to noteikti var noorganizēt.

13 Lasīt komentārus piebilst