man izskatās, ka dzīve bez zālēm ir fiasko. atkal ir ēšanas traucējumi (kuņģis ļurinās, visu laiku gribas rīt, pat tikko pēc ēšanas, bet arī šķebina no visādiem ēdieniem), sirds skrien, trauksme tresī rumpi no iekšienes gandrīz nepārtraukti, bet nu būšu paklausīga meitene cik vien varēšu izturēt. baigi daudz zāļu no iepriekšējām reizēm nemaz nav palicis. bezmiegs un stresis arī moka ap iemigšanas laiku, divas naktis aizgāju gulēt ļoooti vēl, šobrīd cenšos atcerēties to uz nakti pustableti, ko man atvēlēja. par februāra plāniem esmu pārmīzusi jēgu, bet viss pamazām tiek iekustināts

šodien par vienu mazu krāmiņu dabūju nelielu naudiņu. sīkums, bet patīkami un iemesls beidzot saņemties nopirkt to Gata Līduma grāmatu. svētdien prom aizgāja viena maza brīnišķīga servīze (dāvana draudzenei lai varam skaisti kafijot) un četri maisi ar sīku apģērbu un apaviem. pašai skapī vajag vēlreiz veikt revīziju pēc kritērija 'der, izskatās un rada prieku' bet tam man nav iekšā. saule spīd uz loga un man ļoti gribas nomazgāt stiklus, bet es nezinu kur esmu pakāsusi savu stikla mikrošķiedru. bet tā gribas, ka laikam ķeršos pie vecā trika ar ūdeni, lupatu un avīzēm