30. Oktobris 2021 (23:27)
Grūti un besis un kas tik vēl ne. Davai ka palasiet skandināvu bērnu literatūru! Ronju. Karlsonu. Muminus. Vitamīni priecīgākai dzīvei un ļoti kruti uzrakstīts. Kā jau vispār labā literatūrā. Lasi un lasi vēlreiz un katru reizi tur ieraugi kādu foršu slānīti
Pēc Ronjas būs kkas īsāks (no vietējiem brīnišķīga ir Cielēnas Mākoņmeitiņa Alba, ja vēl vispār var dabūt, ļoti iesaku!) un tad dikti gribu Sālsvārnas salas vasarniekus un Brāļus Lauvassirdis. Hobitu gan nezinu vai varēšu astoto reizi (bet ne no vāka līdz vākam, tā pilnībā un nepārtraukti, tikai vienreiz)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es pirmo reizi izlasīju bērnībā, un tad likās drusku pabriesmīga pasaka, bet OK.
Bet pieaugušo vecumā es nevarēju identificēties ne ar ko citu, kā tikai ar to nabaga šuvēju, kurai viens bērns ir neglābjami slims, otrs - iet bojā ugunsgrēkā, glābdams mazo brālīti. Un pēc neilga laika slimais bērniņš pēc baisiem murgiem arī nomirst - ar kliedzienu: "Jonatan, es redzu gaismu!"
Raudāju pie katras lappuses. :)