šodien es:
nodevu vecās zāles
izmetu vienus bērnu zābakus (jāizmet vēl viens neglābjams pāris)
izņēmu no šūšanas Ateljē salabotas bikses, lenču bikses, sīka vējjaku ar jaunu raiferi
izņēmu no grāmatnīcas savu gramatikas kluci (meitenes, briesmīgi smags, tas obligāti jāierēķina!)
saliku gandrīz radiniekam maišeli ar drēbēm

un tas viss, kad jau biju paspējusi izgulēties, izvārīt pusdienu biezputru, izvest taboru pastaigā. īsā, jo vējš


tagad man vēl vairāk gribas visu ko mest ārā un mēzt un kārtot un salikt tos visus ielāpus atlikušajām drēbēm un izmazgāt matus un noskūt kājas, lai gan to pēdējo atturēšos, jo es galīgi neuzticos, tam, kas aiz loga. tik ļoti, ka ziemas pufaiku raustos likt skapī un nomainīt pret sandalēm