izrādās, ka pie zobārsta tukšā dūšā nevajag iet. es tā domas novēršot prātoju kur nu pa ceļam lai aiziet un ko nu tur lai apēd, (jo brokastis man, protams, negribējās) un vienā mirklī apnīk skatīties ko tieši tev tur urbj un urķē, jo aizrautībā piemirstas muti vaļā turēt. un tad viss sāka šļakstēt un iet pa gaisu. siekalas lija kā no pārpilnības raga, jo ķermenis pēkšņi pamanīja, ka mutē kaut kas ir (plastmasas putekļu sūcējs un pirksti) un viss kļuva ilgāk un sarežģītāk, jo visu laiku bija jāmaina vates tārpi pie vaiga, bet ar visu to:
es! salaboju! divus! zobus! un viens pat bija gudrības zobs! un otrs ar mazu, bet beigās izrādījās viltīgu caurumiņu! un tad mājās ejot šūpojos starp eksaltētu 'juhū! divi zobi kārtībā, nav jābaidās, ka izpūs un tad būs jākaļ žoklis' un 'bitīt matos, ne tikai kafiju, tēju, krāsainus ēdienus un dzērienus līdz nākamajai dienai, bet vēl arī divas stundas neēst un nedzert'
karoče es pati sevi esmu iedvesmojusi uz baisiem varoņdarbiem
es bez anestēzijas, man smaga tā atlabšana, pēdējā reizē vaigā uztaisīju malto gaļu, patīk ka bez gaidīšanas viss uzreiz gatavs. ieliku sudraba plombi gudrības zobā, to plastmasas citā. tā nu sudrabam vajag nogaidīt ar ēšanu un baltajai ar krāsainajiem ēdieniem, lai virsma nenokrāsojas. un es sapratu, cik ļoti daudz es ēdu visu ko, kas ir košā dabisgā krāsā :D un cik bieži dzeru kafiju un melno tēju
tik pēc tam teica, ka reti, bet ar sudraba plombi sākumā var gadīties, ka atraujas no dakšas vai karotes ar elektrību un man tagad bail, jo tas notiek reti, bet man parasti viss bliež ar statisko, tā nu raustos :D