tā, šito viegli sašķebināmi ļautiņi labāk nelasa (vai uz pašu atbildību. to pirmo pārstāstot draudzeni grūtnieci davedu līdz izvēmienam).

persiku vai tml. jogurta krūzītē atrasto aizkosto cīsiņu ar kečupu es kaut kā pārdzīvoju (toties nekad vairs no bērnu krūzītēm nedzeru necaurspīdīgus šķidrumus)
bubertu ar kečupu vai buljonā vārītus griķus ar pienu arī kaut kā. varbūt tur aug garšas virtuozs, ko gan es tāds prastulis lai iebilstu.

bet bet bet tagad gan es uz nezināmu periodu slēpšos guļamistabā. jo pie vārītiem rīsiem, kam uzliets piens un sataisīta 'zupa' (tā viņiem garšo un viņi ēd, nu lai, es padodos) nr.2. priecīgi čāpstinot acīm mirdzot piekož... izķirnītu putraimdesu. to, kas asinsdesa no ārpuses apkūpināta un ar smaržīgu speķīti sastāvā un ko es ēdienreizes sākumā laipni palūgta izjaucu, lai pildījumu var ēst ar karotīti