Es baidos, ka tad, ja man būtu visas pasaules nauda savas pašas mājas celšanai, tā būtu briesmīgi bezgaumīga, jo ja tevi neierobežo finanses, tad jau var visu, ko gribas, ne? Vitrāžas un verandas un apjumtus lieveņus un terases un tornīti un jumta logus un lasāmos stūrīšus ar skatu pa logu, widow's walk (sen neesmu lasījusi L.M.Montgomeriju, neatceros kā šis bija latviski) un kamīnus un parketu (es biju šokā kad pēc dažiem vip nī sludinājumiem sapratu, ka cilvēki, kas var kā grib, liek nevis īstu koku bet laminātu), restorāna cienīgu virtuvi un bibliotēku. Tādu kārtīgas Čehu pils cienīgu bibliotēku ar kokgriezumiem un globusiem un iespējams pat gleznojumiem uz griestiem. Un dārzā es arī gribētu visu ko un man nebūtu jāraizējas, ka nonīks, jo visas pasaules nauda nopērk arī laba dārznieka laiku. Un vēl man tur apkārt staigātu pāvi, jo viņi ir tik forši un irbes pēc līdakas pavēles nepiespiedīsi ievākties kaimiņos. Un vēl man patīk tās iepriekšējā gadsimta sākuma greznās stikla siltumnīcas.
Un vēl man būtu stallis ar pāris zirgiem un ēzelīti un droši vien arī kādu kazu




tu lauz manu sirdi!
varbūt pārāk maz piedāvāji (bet vienmēr jau jautājums cik ir adekvāti). pagrūti tagad, tomēr tie ierobežojumi, bet kad sanāk neformālāka saruna ar cilvēkiem no apkaimes, izstāsti cik ļoti tev patīk un kas tieši, baumu telefonu ir vērts iedarbināt, tas gan ir lēni, bet man laba pieredze, ja vārdu palaiž tautās. es esmu pesimistiska, jo, tā kā iespējams psc, kāds tādu pieturamu ne pašam ne Sašam drīz vien sadomā pārdot un man ļoti patīk tas gals (lai gan briesmīgi neder), es sekoju līdzi Zemgalē un šad tad Tukuma/Talsu pusi pašķirstu.
un vispār jau mēs latvieši ar baigo pietāti, esmu ļoti labus piemērus Amerikā redzējusi, kad paņem un piebūvē klāt verandu, terasi un apjumtu lieveni un ir ļoti smuki. ir jau šausmas arī, protams, bet tev laikam profesija tāda, ka ir arī saprašana kas un kā