man jau ir salauzta sirds, ik pa laikam piebraucu paskatīties vai vēl stāv.

mēs tur pat netikām līdz summai, saimnieks teica, ka jārunā ar saviem 3 dēliem, tie nosprieda, ka ne.
es pusgadu katru dienu skatījos ss.esku un laidu arī ziņas uz riņķi, līdz beidzot dabūjām gabaliņu pilsētā pie upes, kur pavisam švaka veca kocene (bet tāda pilnīgi nekāda, lai kā man sirds silst uz vecām mājām, šai nav nekā glābjama vai vērtīga) un tur blakus uzcēlām savu 22 m2 tinyhouse. bet uz vecu, restaurējamu māju es joprojām ilgojos