Viss jau būtu labi ar to sporta ļifonu. Notur un balsta, ir gana blīvs, pieļauju, ka sportojot performance laba, bet nu es esmu kā cīsiņš celofānā. Viens iekšā knapi tiktu, ārā ne pa kam (ne jau pēc vakardienas jogas). Un tagad es esmu viens sarūgtināts saīdzis krenķīgs cīsiņš, kam tas kokvilnas un spandeksa? celofāns drusku spiež, jo man ir atbraukusi tante Irma, viss jau tā besī un es vēl joprojām esmu apvainojusies uz vīru un man vajag dušā un izgulēties un to ar ļifonu mugurā kaut kā drusku stulbi
Skaidrs, ka sporta klubiem šitāds diez vai der, tad somā līdzi jāstiepj arī vīrs, bet citi skuķi ģērbtuvēs gan jau sašutuši spiegtu..
Gan jau atnāks arī zinošāki un pieredzējušāki cilvēki un ko pateiks.
Nu, man ir tagad divi. Viens ar platu gumiju apakšā 2,5 cm, moš visi 3, Rosmes. Staipīgs, trikotāža patīkama, bet tīra sintētika. Viegli mazgāt, ātri žūst (johaidī, aizmirsu uz striķa, jāskrien pakaļ), sasvīstot nekur neberž, neknieš (kā ar parastajiem mam ir gadījies), nu principā lieku vīļu nav, bet grūti uzvilkt, īpaši ja plati pleci un kuplas formas un vārīgas locītavas. Esmu nodarījusi gauži plecam. Bet nu es arī parastu ļifonu aiz muguras taisot ciet esmu samaitājusi plaukstas locītavu..
Tagad šo grūti uzvilkt, pašai novilkt neiespējami, bet īstai sportošanai vajadzētu derēt.
Par dārgu naudu pirkt diez vai ir jēga, ja nesporto, un ikdienai ērtāki ir parastie bez stīpām