Es domāju, ka ir svarīgi nodarboties ar ētikas jautājumiem. Tie ir neērti, diskusijas bieži vien aiziet augstos toņos, bet arī piespiedu brīvprātīgi virza cilvēcīgākā virzienā. Tomēr diskutējot der atcerēties, ka ir arī negrozāmas un nemaināmas lietas, kuras nav un nekad nebūs atkarīgas no mums. Dienā 24h. Sezonas mainās. Mēs piedzimām, mēs nomirsim. Katrs un ikviens no mums. Resursi ir ierobežoti, pat spēlējot Monopolu. Un es nezinu vai pietiek ar to, ka sāk no apakšas, skaidrs, ka kaut kur jāsāk, bet cik reāli katram mainīt te no apakšas pilinot okeānā es nezinu. Skaidrs, ka tas ir labāk nekā nedarīt neko. Bet tu arī dari tik, cik vari un ja tu dari ko vairāk par vaimanāšanu, tas arī ir labi. Lai kas tas mazumiņš arī būtu. Pirkt vietējo. Audzēt pašam. Nelidot un pēc iespējas nepirkt lidinātu. Neradīt bērnus, jo pārapdzīvotība. Veģetēt/vegānēt. Gaļu audzēt pašam, apēdot visu un nodrošināt ādas izmantošanu. Braukt ar velo vai sabiedrisko vai iet kājām. Nepirkt jaunu, aizņemties, pārtaisīt, izvērtēt vai vajag. Šķirot atkritumus vai pirkt neiepakotu. Būvēt raķeškrāsni vai dzīvot zemnīcā. Elektroenerģiju ražot pašam. Izejot no telpas izslēgt gaismu un taupīt ūdeni.