Biju veikalā. Mājās nācu lielās pārdomās. Droši vien, ka problēma daļēji ir veikalos, jā, visi peldkostīmi un smukā veļa bija dēļiem un midžetiem, nu, vai pavisam parašuti. Nopirku sev smukas izejamās un pie dakteriem ejamās apenes :D ļifonus un peldkostīmus iečekošu ēm nišas veikalos. Bet es, ziniet, arī gribētu kādreiz ko dzeltenu! Bet daļa problēmas ir manī, šodien ļoti ātri gandrīz līdz nelabumam, vairākkārt konkrēti apmaldījos, ja nebūtu vīrs palūdzis aliņu, ļoti ātri būtu fakzisšit, metam plinti krūmos un ejam bēdas slīcināt ar bulciņu. Bet tad nejauši uzskrēju skaistumkopšanas stūrim, sūri grūti sameklēju sev vienu želejkremu (diemžēl Garnier, neatceros, kas man taja korporācijā nepatika, bet dažreiz nākas iziet uz kompromisu, vai ne) un kaut kādu pilināmo sejas serumu pa lēto, jutos labi līdz ieraudzīju ciparu pie kases. Aizgāju uz aptieku, apskatīju turienes kremus un mazos cipariņus un atkal sajutos labi. Perspektīva ir ļoti svarīga, nedrīkst to zaudēt. Bet nu pēc pusgada, kad man būs tas cipariņš pareizs, būs arī man lielāka izvēle un špikeris izvēlei. :D

Un ziniet, kas ir jocīgākais? Grāmatnīcā nekad nav uznācis riebums un iepirkšanās vemstīklis. Tur es varu stundām ilgi, tur man ne tikai iepirkties nebesī, bet arī priecīgi pavadīt pāris stundu laika