Ok, es varu saprast, ka viņi grib tos 2 metrus pie gulēšanas (lohi, kompānijai, kura vismaz 8 h cieši burzās kopā, bieži visas 10 stundas dienā, turklāt nejauši, bet diezgan brīvi apmainoties ķermeņa mikroflorai, mh, baigi būtiskā atšķirība), o.k. ēdinās katru bd grupu pa vienai atsevišķi, piespiedu brīvprātīgi droši vien būs spiesti i algas paaugstināt tehniskajiem darbiniekiem i vēl kādu pieņemt, bet kā tie cilvēki iedomājas bērnu aizvešanu/paņemšanu, ja atdod pie ieejas? O.k. 1.stāva grupiņām ar tiešo āra izeju vienkāršāk, vecāks iekšā neiet, atdod pie durvīm (muhaha, es tiešām labi iztēlojos kā tas būs, esam jau daudz ko piedzīvojuši), bet kā?! Cik tad tos papildus darbiniekus viņi pieņems katram rītam? Īpaši ap tiem pēc 8 iem, kad auklīte sāk likt visu brokastīm, jau slaukot puņķus un dibesnus, kad reizē nāk lielākā daļa cilvēku. Un ko ar vakaru, ja parasti auklīte ir tikai līdz 16? Visi citi mazpadsmit vai divdesmit bērni tikmēr savvaļā vai kā mums tur šad tad bija - rāmi sēdēs uz dīvāna skatoties multeni? Kas viņus ģērbs? Nāksies arī ārā iet katru dienu visām grupām vismaz vakarā, nebūs vairs atrunu, jo izrādīsies, ka šis Sīzifa darba tomēr drusku vieglāks kā alternatīva.
Es par šo iedomājos un mani vairs neuztrauc ka jāved uz diviem dažādiem korpusiem, šajā raskladā jeibogu vienkāršāk ja puslīdz pazīst personālu, bet no domas, ka pašai kkas jēdzīgs jādara vai jāturpina mācīties, šādā aspektā tomēr šķebina vairāk kā parasti.lol