Aiztūkušajai acij arī šodien iekoda i uz plakstiņa, i degunā pie pašas acs, pirms prombraukšanas paspēju iemānīt Tavegilu (1tbl), pa ceļam pagulēja un nu tūska ir nost, t' nav un zilums uz acis arī nepaspēja uztaisīties. Nr.3. gan dabūja potītē kodumu pirms pašas mašīnā kāpšanas, mājās kāju ne palocīt, tā jau sāka palikt zili lillā, bija milzīga un karsta, pats bērns ar. Iedevu panadolu, tableti Tavegil, cerams, ka ar šo viss būs beidzies, atkal gribu mēģināt sapotēt pret encefalītu, tad jau tieši vajadzēja kam gadīties
Noņēmu no savas kājas 2, no nr.3 kājas vienu ērci un uz karstām pēdām kremēju uz sliekšņa sērkociņu sārtā
Tur nav kur ērti apsēsties, lielu dienas daļu bizoju apkārt mājai pakaļ bērniem vai kādu tupināju sirsniņmājiņā, bet vismaz drusku jūtos restartējusies - visu dienu svaigā gaisā 8h? Un vēl ātra pastaiga mežā vienai un pēc tam drusku ar kompāniju un ir! Sēnes! Rīt būs pavisam simboliska gaileņu mērce!
Žēl tik, ka sāp mugura un nebijām līdz upei
Man negaršo absolūti neviena sēne. Tomēr klīst stundām pa mežu atrašanas azartā, nazi rokā, ir vienīgais, kas padara rudeni ciešamu!
Mūsu sēņu ēdāji ir slinki vārīt, tāpēc faktiski tikai gailenes lasām, nu tur vēl bekas, baravikas.
Man šausmīg patīk sarkanās mušmires, bet šie nepakam nav pierunājami ēst...
Piepes nezināju, ka var ēst! neuzrunā, ja godīgi :D