porcelāna lellīte [userpic]

13. Jūnijs 2020 (19:52)

Iesāku lasīt interviju un pirms man lika maksāt, izlasīju, ka adoptēts bērns nav īsti tavs bērns, jo izpaliek prenatālā perioda. Varbūt es būšu viņam mamma, bet arī ja tikai laba mammas aizstājēja, arī būs labi.

Es negribu kritizēt viedokli, katram ir savas sajūtas un tādas īsti nevar būt nepareizas. Bet arī tas, ka tas bērns fiziski ir bijis tevī, negarantē, ka tu esi laba māte, ka jums izveidosies labs kontakts, būs labas attiecības u.t.t. var būt arī tā, ka ietrāpās pilnīgi atšķirīgi indivīdi, iespējams pat neiespējami sadzīvot, var būt tā, ka tu savu bērnu neprātīgi mīli, bet īsti nesaproti, jo tas ir kaut kas ļoti citāds, to taču mēs paši esam redzējuši un iespējams piedzīvojuši, kādēļ gan lai tā negadītos tad, ja tu esi jau otrā pusē.
Nu jā, tagad man par šito būs jādomā

Comments

Posted by: Antuanete ([info]antuanete)
Posted at: 13. Jūnijs 2020, 20:07

Tā ir ļoti derdzīga natural childbirth un attachment parenting blakne - apgalvojums, ka māte (nez kāpēc par tēviem parasti vispār pofig) nemīlēs bērnu un bērns nemīlēs viņu, ja nebūs Vienīgajā Pareizajā Veidā iznēsāts, piedzemdēts, barots un midzināts.

Posted by: f ([info]f)
Posted at: 15. Jūnijs 2020, 09:21

neskatoties uz to, ka ir pētījumi, kas pierāda, ka rūpes par to bērnu diendienā un klātesamība un iesaiste audzināšanā izraisa tādu pat hormonu uzplūdu arī tēviem (arī ne bioloģiskajiem tēviem, un arī tad, ja adoptētāji vispār ir divi vīrieši).

11 Lasīt komentārus piebilst