Pirmā grāmata ko nopirku bērnam bija lietota Zaķu stāsti katrai dienai ar zaķumammu, čuguna pannu un milzīgu pankūku kalnu pie kura rindā stāv zaķēni uz vāka. Viņiem tajā grāmatā ir mazpadsmit bērni. Viena no mammīgajām lietām ko es bērnībā domāju bija ka es gan ceptu pankūkas katru sestdienu. Jo man ļoti garšo pankūkas. Tik ļoti, ka es ēdu arī neizdevušās. Plānās, pildītās, rauga, kefīra, ābolu, kabaču, ķirbju, biezpiena, parastās, amerikāņu, biskvītpankūkas un noteikti vēl visas tās receptes kuras neesmu atklājusi.
Bet tagad man ir problēma. Litrs mīklas, stunda un čuguna panna un jēga maza, jo visiem atēsties līdz ūkai nekad nesanāk un bieži šito čakaru nevar. Vismaz esmu atklājusi ka sevi vieglāk motivēt ja pirmo pankūku apēdu pati, tik ātri besis neuznāk.
Un tā zaķu ģimenes mamma ieguvusi varones statusu. Jo es nezinu cik lielā bļodā jātaisa mīkla lai pietiktu 13 ļaužu ģimenei
27. Aprīlis 2020 (21:34)
Comments
|
Posted by: Birjuza (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ninona) Posted at: 28. Aprīlis 2020, 12:41
|
Jā, ar karstumu tā ir, ka katrai pannai, katrai mīklai savs karstums.
Man čugunnieces nav, roka nesāp.
Toties atmiņā ir kadri kā svētdienas rītā pie plīts žonglēju pāris pankūku pannas, kamēr man uz rokām pie krūts aptuveni gadu veca M. :D
Manējiem patīk arī smalki sagriezts banāns un ābols, tad var klāt krējumu vai bezpiedevu jogurtu, kurā iemaisa drusku cukuru
Vispār ja ir ļoti šķidra mīkla tad it kā ir ok, tikai roka sāp no pannas grozīšanas un janotrāpa ar karstumu, tad pat nejūk ārā