vakardien es pat nepaspēju vispār neko. uz/no b/d. pasēdēt, palūrēt sienā. uz/no b/d bez bērniem, jo tie palika uz diendusiņu. ātri uz mājām pēc nosūtījuma, tad ātri uz rtg, tad pie draudzenes paraustīt uzacis, ko gan nepaspējām, jo tikko tēja bija uzlieta, bija jāiet uz b/d savākt bēdu leju. šodien nedaudz iebaidīta daudz neplānoju. nu, Drogas un aptiekā nodot vecās zāles, ja visumā zvaigznes pareizi nostāsies. lol. bet jau tas vien, ka esmu mājās viena pati ļoti atlaiž nervus un uzlādē. pat ja neguļu horizontāli, pat ja visādi mazie darbiņi piespiedu brīvprātīgi (jo stresiņš tomēr ir nedaudz un gulēšanai nav jēgas bet spēka atkrāmēr šujamgaldu lai rīt varētu vismaz palagus un matraču pārvalkus sašūt, arī ne. toties esmu tikusi galā ar sačureišenu, kārtīgi izvēdinājusi dzīvokli, tos spoguļus un vienas durvis un pat sazvanījusi un pierakstījusies pie tā acu ārsta un pie tā ādas ārsta.
un sūds ar visu to, ka šodien uz kino vai modes muzeju sevi neaizvedīšu, arī uz centru nesataisīšos pēc tām daiudzus gadus gribētajām grāmatām. es jau esmu ļoti daudz paveikusi
Prieciņš!!!
Nesaplānot par daudz arī ir māksla, sargi sevi ;)