šonedēļ plānā bija baseins. vai nūjošana. vai masāža, jo sprands un kakls un rokas akmensciets. bet šodien esmu tikai izmazgājusi vienu veļasmašīnu, izsniegusi brokastis, izcīnījusies ar niķiem un gribu tikai zvilnēt pie tv un grauzt popkornu. nav ne tv ne popkorna. un tos darbus, ko acis redz darāmus, rociņas galīgi negrib. jāmēģina deleģēt, varbūt izdara mazās, tām entuziasma pietiktu vēl trīs tādām kā es (nepērciet, mīļiem, bērnistabai gaišas koka mēbeles un krītiņus vienlaikus. vakar otro dienu pēc kārtas bija jāberž mēbele), varētu šūt, tam spēka netrūktu bet nav iekāriena
nu, ar tām mēbelēm nav tik vienkārši ja otra puse par šādiem niekiem Dziļi Pārdzīvo. es jau vakar konstatēju, ka izlietnē ar wc papīru sataisīts dabmis ar papjēmašē un izsniedzu kartonu papjēmašē, bet tas galīgi nebija interesanti. es jau tā arī daru, bet šobrīd pati esmu amēbā un šobrīd galīgi nekliedzu un netrakoju. bet viņi bieži sadalās un tad kamēr ar vienu daļu daru kaut ko tas trešais aiziet un uztaisa strauji novēršamu šaizi. kaku uz paklāja, izlej kaut ko uz kaut kā samaitājama vai tml
a kā tu iedomājies laimīgu un saskanīgu sadzīvi mājā ar maziem bērniem, kas paši (dažreiz) iet uz poda, ja wc aizkrampēta?! :D :/