mēs principā aizmukām. neba nu neviens nezināja, bet neviens no radiem toč. viss bija klusi mierīgi, nu patiesībā tieši tā kā mums gribējās un vajadzēja. un šodien sarunā ar māti viņa grib lai mēs visi aizbraucam ārpus mājas, paplašinātā ģimenes lokā ar visiem bērniem paēst svinīgas pusdienas. nu tādas atkāzas
un tagad es domāju
un domāju
domāju
lol
ne par ēšanu, skaidrs jau, ka tas tāpat jādara, bet par to svinīgumu un ģimenes loku. jo nu tur neiztiks bez tostiem un iztaisīšanās un saspīlējuma kurš ir aicināts un/vai nav ieradies un kurš apvainojies pa īstam jo ārzemijās dzemdē un Svinīgiem Apsveikumiem un Runām un aizkustinātas raudāšanas ar zemtekstu es jau domāju ka tu nekad neapprecēsies un tādēļ esmu tik priecīga/s ka tas beidzot notika. un noteikti arī atrakcijām (neiztikām bez sālsmaizes ēšanas uzreiz kā pāri slieksnim un sabučojuši bērnus un pie lustras piekārtā ābola košanas). kas vispār bija tas cirks no kura primāri gribējām izvairīties
un tagad es domāju ka laikam labāks damage control variants būtu izvēlēties vietu, laiku, un tad ļauties un kaut kā izciest un pārdzīvot, jo tāpat tak miera nebūs, šitas ceļarullis kursu jau uzņēmis
lol
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 16. Decembris 2018, 00:17
|
|
nu, man tikai tagad ir laiks par šito padomāt, es teicu nē, diez vai, mums ar vīru jāaprunājas. jo nu es nebiju iepriekš morāli sagatavojusies un izdomājusi savu atbildi jau laicīgi šādam variantam. :/ mani pārsteidza negaidot
ai, nu drusciņ jau besis, bet es nezinu kas būs ļaunāk - svētkos ik pa laikam satikt radus kas tāpat katrs atsevišķi svinīgi apsveiks vai vienā reizē miers un Dievs. jo mēs tur uz garajām brīvdienām un papildus Z.sv. un j.g. man vēl dz.d. pilnai laimei
un piedevām man dāvanām laika šogad nav bijis, es pat lupatu maišeļus neesmu sašuvusi, viens klepo, līdz ar to uz b/d neies neviens, es jukšu prātā un jutīšos briesmīgi vainīga
a to trekno nē neievēro konsekventi. nu, ir jomas kur samierinās, bet citās vnk močī pat ļooooti ilgu laiku kamēr panāk (jo nu visiem ir savas dabiskās izturīabs robežas un nu jā) un šis ir tajā formātā ar kuru ērti manipulēt 'es jūs aizvedīšu un visu apmaksāšu, tikai esiet ar mieru'
karoče man jāpadomā. vajadzētu pie sihtantes bet galīgi nav laika, pēc parunāšanās labi smadzenes iegrozās vietā
esiet ģimene un beidzot sakiet lielu treknu nē. citādi jūs tā arī netiksiet vaļā no tā, ka jums jādara lietas "jo tā vajag un gribas citiem". nopietni!