nu, man tikai tagad ir laiks par šito padomāt, es teicu nē, diez vai, mums ar vīru jāaprunājas. jo nu es nebiju iepriekš morāli sagatavojusies un izdomājusi savu atbildi jau laicīgi šādam variantam. :/ mani pārsteidza negaidot

ai, nu drusciņ jau besis, bet es nezinu kas būs ļaunāk - svētkos ik pa laikam satikt radus kas tāpat katrs atsevišķi svinīgi apsveiks vai vienā reizē miers un Dievs. jo mēs tur uz garajām brīvdienām un papildus Z.sv. un j.g. man vēl dz.d. pilnai laimei
un piedevām man dāvanām laika šogad nav bijis, es pat lupatu maišeļus neesmu sašuvusi, viens klepo, līdz ar to uz b/d neies neviens, es jukšu prātā un jutīšos briesmīgi vainīga

a to trekno nē neievēro konsekventi. nu, ir jomas kur samierinās, bet citās vnk močī pat ļooooti ilgu laiku kamēr panāk (jo nu visiem ir savas dabiskās izturīabs robežas un nu jā) un šis ir tajā formātā ar kuru ērti manipulēt 'es jūs aizvedīšu un visu apmaksāšu, tikai esiet ar mieru'
karoče man jāpadomā. vajadzētu pie sihtantes bet galīgi nav laika, pēc parunāšanās labi smadzenes iegrozās vietā