11. Decembris 2018 (18:53)
ir te kāds, kam mājās pieejamā vietā stāv neierobežots konfekšu daudzums? kā jūs līdz tam nonācāt? kādēļ? kā izdevās? kā mainījās (ja) situācija konfekšu ēšanā?
tā kā es pati esmu alerģiska ar dažādām dīvainām reakcijām uz ēdienu kā tādu (kur nu vēl rūpnieciski ražotiem saldumiem) un tādu lietu kā šokolāde demonstrēju nesen, līdz ar mūsu divvientulības vīkendu mājsaimniecībā ir ieviesušies našķu kašķi. nu tā, ka neēd neko citu un kliedz kamēr dabū (un tas var būt arī ilgāk par stundu, jau izmēģināju. nedodot vēl ilgāk). un tagad es ilgi un dikti domāju ko šajā sakarā iesākt. mājdzīvniekiem jau arī ir trīs barošanas veidi - neierobežota pieeja, pieeja, kur ierobežo daudzumu un pieeja, kur ierobežo ēšanas laiku
izklausās labi.
problēma nav tajā grābšanā, bet uzreiz baigi lien laukā agresija un greizsirdība (t.i. tā izpaužas citi zemūdens akmeņi) un tajā, ka vienam pēc tam sāp vēders/nāk vēmiens, citiem metas pumpas vai diatēze. un tā kā tas sakrīt ar iziešanu no ritma svētku dēļ/autoritātes apšaubīšanu, jo vecmāmiņām ir citas robežas, meklēju risinājumus ilgtermiņam tālākai nākotnei, jo skaidrs jau, ka šis nebūs ne viegli ne uzreiz un man pašai tā kāre ir ne vien tad, kad nesabalansēta diēta (ir tāda bildīte - ko tev kārojas, kā tev trūkst, uz sevis esmu pārbaudījusi, ka daži no tiem ir patiesi), bet sadaļa 'našķi' bijusi tukša un pēc tam ir sekas
pagaidām domāju šito iesākt ar veselīgiem našķiem (sukādes, pastilas, cepumi) un tad pamazām arī šokokončas u.tml. bet ne uzreiz - kad vieglāk būs ievērot to, lai neskrien riņķī ar konfekti zobos un briesmīgi īrisainām rokām