vakar atkal biju savā čigānā (kā smejas GV). daudz vielas pārdomām. jā, it kā divas reizes nebiju (lasi - trīs nedēļi pauze), bet ir daudz sliktāk nekā bija. ja pirms tam es jutu, ka ir kļuvušas sāpīgas, šoreiz jutu ne tikai stīvumu, bet vispār grūti izkustināties bija pašā sākumā. un daudzas kundzītes ap pēc 50 bija daudz kustīgākas par mani :/
tā kā tas nav galvā, jāiet vien pie tā dr un jāsaka lai meklē kas vainas. ja reiz esmu tikpat stīva kā 90 gadus veca kundzīte. jā, dzīvesveids (mazkustība, mazi bērni, negulētas naktis), tomēr cilvēki ar šādu komplektu nebūt nav tik stīvi, ir kas pat gandrīz maratonus skrien
Neesi pret sevi tik barga!
Līdzās citiem faktoriem, noteikti ir arī tas, ka tev tā ir relatīvi jauna kustību forma, pat fitnesa zieda laikos aizejot uz jauna veida nodarbībām (īpaši body&mind) esmu bijusi kā tizla pagale, jo dabīgi neesmu lokana un man ir ļoti tizla ķermeņa koordinācija, katra kustība ir "jāieraksta" smadzenēs. Vispārējā sagatavotība palīdz tikai tajā, cik ātri izdodas pielāgoties.
+ vēl tas, ka ir tādas dienas, kurās neko nevar izdarīt, nevar un viss, pēc vingrošanas tikai jūties sliktāk par to, cik tizls esi. manuprāt, šis notiek ar visiem.