es visu laiku kaut kā kuļos. nemitīgi domāju kā varētu labāk, jo vienmēr jau pavirši parunājoties vai pasērfojot internetā šķiet, ka citiem iznāk foršāk. nu tur smaidīgas IG bildes tādā pašā komplektā kā man un vēl darbs no mājām. bet tā reāli jau es neko daudz nevaru (negribu?) mainīt un ir tā kā ir, jo zīdīšana (5m+. patiesībā wow!), nē-tehnoloģijām (nav multeņu, planšetes, datora laika), daudz sarunu un cilvēciska kontakta un uzmanības un nav režīma (noteiktā laikā tasuntas. kaut gan varbūt to, ka no rīta ceļamies un vakarā guļamies JAU var uzskatīt par režīmu?). un skaidrs jau, ka tas pirmais ļoti nogurdina, otrais droši vien ir ērti, bet es tiešām nesaprotu kā to var. nē, nu ja piesaista atbalsta sistēmu (B/d kaut pāris stundas dienā, aukli un mājāzi) droši vien ir vieglāk. un tomēr - kā?