līdz diendusai viss bija lieliski (tasir līdz piecēlās 'lielais'). tad abi vīrieši aizgāja ciemos uz bulciņām un kūkām, ārā pagulēja tikai viena no princesēm, otra izturēja piecas minūtes un ieslēdza lielo sirēnu, tagad sazvanījos ar māti un galīgi sarūgu, jo palīgs būs tikai 3dienas vakarā a man līdz 4dienai jāsagatavo piena banka. ņemot vērā to, kādi mums te ir izēdāji, uzdevums nav no vieglajiem, ja otrs cilvēks pārnāk no darba uz vakara maiņu. padzīšu slinkumu, iešu vārīt milzu zupas katlu, bet rūgtumiņš dvēselītē tad paliek
karoče šobrīd man sevis reāli žēl, tuvāko dienu laikā žēl būs pašas bērnu, jo es jau jūtu, ka palikšu drusku siha
nu, es vēl vannā nevaru (jāgaida līdz 1. kad oficiāli drīkstēšot) un rati ir sāpīga tēma, jo ir smuki, bet MĒS VĒL NEESAM BIJUŠI PASTAIGĀTIES lai gan mums viņi ir ilgāk par mēnesi /un ir uznācis sniegs un mani ratu krāsas zābaki ir par plānu/ cries in spanish
vispār mums iet labi, bet šobrīd viss uznāca. tā jau grēks sūdzēties, jo man tiešām ir zelta bērni. ja dvīņi būtu pirmie vai katrs pa vienam tāds - vispār spička. kā divus pirkstus nočurāt (muhahaha)