atskrēja tēvs 'skrieniet skatīties, dārzā stirna' un tad nu mēs visi ar sunīti priekšgalā nesāmies uz verandu. un tiešām dārzā stirna pārlekusi pāri žogam un mierīgi ēd zemenes vai salātus. tagad arī ir skaidrs, kas noticis ar to vienīgo pazudušo kabaci - kādam vēderā
nu, tie ir pieķerti. bet mums šorīt vannā atradās noslīkusi vārna, es saku, ka aiz kājām jāiekar ķirsī - moš dabūsim arī dzelteno čerešņu (lai cik briesmīgi tas nebūtu šis strādājot. tikai nez vai mums te atradīsies kāds kokā iekārējs, visiem gan jau būs žēl)