mammai kaķi kaut kā jocīgi uzvedās. es jau vienu nakti grozījos un stresoju kā nu būs meklēt citas mājas, kuru nu atdosim? vaivai kā sirsniņa sāpēs. un tad vakar. pusnaktī. viņa saprot, ka abi kaķi sabaidījušies ieskrien istabā. un otrā istabā kaut kas šņāc. kaut kas bija melns kaķis ar baltu zīmīti pakaklē, kas palīdis zem rakstāmgalda. ar slotaskātu izbaidīja no gultas apakšas un izdzina koridorā.
šodien vecmamma zvana no pilsētas, ka pielikts sludinājums, ka pazudis kaķis. tieši tāds un ļoti meklē. pat ar atlīdzību. tad nu māte zvana, visu izstāsta. pēc pāris stundām aizbrauc mājās, šie jau zīmīti uzlīmējuši. un satiek kaimiņieni. kurai izrādās arī kaķis. melns ar baltu dvēselīti. pazuda gandrīz pirms nedēļas un vakar atradās. pusnaktī

priekškars. lustra. gribētos jau rakstīt, ka šī ieraksta dēļ neviens kaķis nav cietis, bet cieta gan. tas nabags, kas nedēļu sēdēja svešā dzīvoklī un nabaga iedzimtie, kas nedēļu ne lāga paēst ne pačurāt nedabūja