man dažreiz šķiet, ka latviešiem ir kāda garīgā novirze attiecībā uz informācijas sargāšanu. ka tikai nenodot zināšanas tālāk, ka tikai kāds, nezinu, nekļūst gudrāks. un tas nav tikai profesionālajās jomās. tagad arī es vēl nevaru lasīt specifisku informāciju forumā (pēc dažu dienu gaidīšanas, kad izskata manu pieteikumu), bet man vēl jāatbild uz vēstuli 'lai nebūtu tā, ka forumu varu lasīt, bet tajā neparādos' like - wtf?!
Ja tas tiešām ir Cāļa slēgtā grupa - neredzu tur nekādu novirzi, jo tās jau veido ar mērķi pļāpāt, sapazīties, atbalstīt vienai otru. Specifiskiem jautājumiem jau ir publiskie forumi.
Un tām slēgto grupu paranojām ir visbiežāk praktiski/vēsturiski iemesli, ar vecāko meitēnu grupā bija viena mamma, kurai vīrs bija tikko ievēlēts jauns politiķis, pati arī jauniņa, viņa ļoti pārdzīvoja, kad cālī padalītā info tika izvazāta pa avīzēm. Mani ar no tās grupas izmeta, jo nerakstīju un drusku jau škrobe bija, bet savā ziņā sapratu, ka biju tāds "seriāla lūrētājs" . Šajā reizē arī pavīdēja besīšanās, ka kāds ir baumojis un info aizgājusi tālāk, kaut konkrētā meitene nevienu itkā nepazina. Mani vairāk izbrīna, ka ir cilvēki, kas tajās grupās tiešām mēģina iefiltrēties ar nolūku, tipa bijušā draudzene, kautkāda kaimiņiene, žurnālisti.