13. Jūnijs 2015 (21:30)
ķemmēt jūru ir nieks. šorīt es redzēju, ka ķemmēt (ar mazu ķemmīti, nu tādu, kādas lieto mazi puikas un veci onkuļi ar plāniem matiem un papliku pauri) var arī divus gandrīz izlīdušus zobus. nu tādas zobu pusītes. jāatzīst, ka skaņa bija vēl briesmīgāka nekā tos pašus zobus kasot ar nagiem (skrap skrap). un tas ir briesmīgāk nekā ar metālu pa stiklu, sausu flomasteru pa tāfeli vai dakšiņu pa alumīnija trauku. šermuļi skrien. iet cauri kauliem. tā kā mufs ar savu jūras ķemmēšanu...
man bija gadi 6-7. vectēvam bija tāda alumīnija ķemmīte un es sēdēju viņam klēpī un ķemmēju viņa plānos, sirmos matus. ķemmēju, tinu uz rinķi un vienā brīdī to ķemmi no matiem vairs nevarēja dabūt ārā.
tas tā. a kurš mūsdienās vairs lieto tādas ķemmītes? :D