atkal sapnīšos ciba. gājām mēs ar rasbainieks pēc kaut kādām sēklām? kaut kādiem istabas augiem milzu podos? tad pie Centrāltirgus/ Stacijas satikām kādu, kas teica, ka 'tur dod mazdārziņus' un rasbainieks aiztesās viena meklēt ellē ratā kur tos mazdārziņus met pakaļ. es stāvēju apjukusi un piečakarēta un nesapratu, kur iet, kur likties, kādēļ es vispār ar viņu biju sasējusies, ja ne man vajadzība, ne kā. un kā lai tagad tiek mājās. un visu laiku visu darbību sapnī maitāju ar visādiem debīliem jautājumiem - kur mēs ejam? kādēļ? a mums tos augus/sēklas vispār vajag? priekš kam tev to mazdārziņu, tev taču viens jau ir. un visi kā jau notiek vismaz nedēļu, uz mani dusmojās, kur es tāda neattapīga un visu maitāju ar kaut kādiem stulbiem jautājumiem