atbrauca mamma, izmazgāja grīdas, drēbītes, izgludināja veļas čupu, uztaisīja zupu, gulašu, frikadeles saldēšanai un kotletes, iedeva izgulēties un tikko aizgāja. apēdām dzimumdienas kūku (banofī, bezbožno garšīgi), pasēdējām, atzīmējām, viss forši (ja variet, dariet tā visām nedēļniecēm, baigais atspaids) un es sēžu un raudu. ka ir tāda mamma. ka var tā atbraukt. ka nedēļas laikā jauno mantiņu neesam salauzuši. un ka nevar zināt kā būs tālāk, ka neapskādē
Ak, pai pai nerāte! man žēl, ka tev jāraud, bet kopumā taču izklausās, ka viss ir lieliski :)