ak, jums nav ne jausmas, kāda es esmu ņerga un čīkstule
Posted by: ziema (ziema)
Posted at: 10. Aprīlis 2014, 20:55
|
Djurasel zaķīši ir reklāmistu triks :) realitātē Tavam rumpim ir vajadzības, un Tavai galvai veselā saprāta uzturēšanai ir vajadzības, un, ja viņas regulāri un ilgstoši tiek upurētas cēlu mērķu vārdā (un izklausās, ka tā ir), tad jebkuras īslaicīgās nebūšanas pavisam mierīgi uztveras par katastrofu, un vispār vienbrīd var pazust jebkāds mērķis. Tā ka esi nu saudzīgāka. Pačīksti, un palūdz, lai Tev uzvāra kakao :*
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 10. Aprīlis 2014, 21:02
|
ne jau speciāli es tās vajadzības upurēju, šis vnk tāds posms, kas jāpārdzīvo mani jau visi lutina, bet mani tāpat vajā milzu ņerga. rīt, piemēram, jābrauc ar sabiedrisko stunda četrdesmit un esmu šausmās, jo ja nu ingvera tablete neiedarbojas un es tā vemju busiņā, ka mani izsēdina kaut kur nekurienes vidū
:D un man noteikti apsēdīsies blakus kāds iereibis onkulis (vai tāds ar peregaru) un laipni gribēs runāties. karma tāda. laikam izskatos jauka
Posted by: ziema (ziema)
Posted at: 10. Aprīlis 2014, 21:06
|
A kola nelīdz? Tur tie draņķi, kas nomāc vemšanas refleksu (bez kura visi vemtu no kolas, haha). Vai lakrica – nu, ja lakrica Tev ir ēdamo produktu sarakstā. Par karmu saprotu, mana arī ir pārāk interesanta. Ar uzsvaru uz "pārāk".
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 10. Aprīlis 2014, 21:08
|
lakricu nekur nevaru nopirkt tādu, kāda man garšo. kaut kāda man garšo, bet es pati nesinu, kāda
nu nav jau tā, ka es nevienam nevarētu pažēloties, tāda sajūta, ka dzīvesbiedrenei un vēl dažam labam ņerņerņer vien jāuzklausa. ir jau, protams, brīžiem galīgi draņķīgi. problēma tajā, ka nespēju augstāka un cēlāka (un tāds tas tiešām ir) mērķa labā pieņemt šīs (cerams) īslaicīgās nebūšanas, bet es nespēju šobrīd to ar smaidu, jo man skolā ir pakaļā un es tik maz varu šobrīd izdarīt, ka nespēju sagaidīt, kad pāries un kļūšu par djurasel zaķīti