ne jau speciāli es tās vajadzības upurēju, šis vnk tāds posms, kas jāpārdzīvo mani jau visi lutina, bet mani tāpat vajā milzu ņerga. rīt, piemēram, jābrauc ar sabiedrisko stunda četrdesmit un esmu šausmās, jo ja nu ingvera tablete neiedarbojas un es tā vemju busiņā, ka mani izsēdina kaut kur nekurienes vidū
:D un man noteikti apsēdīsies blakus kāds iereibis onkulis (vai tāds ar peregaru) un laipni gribēs runāties. karma tāda. laikam izskatos jauka