kaut kādas pārceltās darbadienas, tikai nekur ne iestādē ne struktūrvienībā dļa osobennih nav uzrakstīts skaidri un gaiši 'šitajā sestdienā par tādu datumu, nākošajā par šito', divreiz svētki ar sarkanajiem datumiem, akmenī cirstais sesijas grafiks pat ne uzmetumu formātā nav zināms, darba dienas grūti salāgot lai viss šis /skjūz mai frenč/ kārtīgi nesapistos un vēl arī dzimšanas diena pa vidu (starp citu nesvinēšu, jo būs jāstrādā. Jaungadā arī, iespējams, arī ziemīšos. ko padarīsi - bagāts dara kā grib; nabags - kā var)
man šogad Jaungadu gribētos sagaidīt pie bagātīgi un skaisti klāta galda (vakariņas sveču gaismā Burkā k-dzes labākajās tradīcijās) tā mierīgi un skaisti ar karbonāžu un kotlešu cepšanu, rosola griešanu, šampanieti pusnaktī kādā parciņā /var ar skatu uz salūtu, bet es vienmēr šausmīgi sabaidos/ un agru gulētlikšanos - tā sirsnīgi un vakartērpos. varbūt vēl kāds tā grib un var piedāvāt telpas?
Nav tā, ka nepatīk (nu, nepatikšana kā aktīva darbība), drīzāk ir patikšanas trūkums, bet man ar visiem svētkiem tā. Nekad nav bijušas dzimš.dienas vai vārda dienas svinības (ja neskaita bērnību, kad vecāki parūpējās par pusdienām), neesmu svinējusi Līgo, un arī Jauno gadu tikai vienreiz mūžā. Nesaprotu pašu svētku konceptu – savākties kopā, svinēt kaut kādu datumu.. bet var jau būt, ka nesaprotu tieši tāpēc, ka nav pieredzes.
Katrā ziņā, domāju, ka darbs būtu foršs attaisnojums nejust svinēšanas sociālo spiedienu, kuru ar līdz šim piekopto izlikties nemanām, dzert ābolu sulu un lasīt grāmatu taktiku tomēr jūtu par daudz. Pie viena – dubultā apmaksāta likme!