Nav tā, ka nepatīk (nu, nepatikšana kā aktīva darbība), drīzāk ir patikšanas trūkums, bet man ar visiem svētkiem tā. Nekad nav bijušas dzimš.dienas vai vārda dienas svinības (ja neskaita bērnību, kad vecāki parūpējās par pusdienām), neesmu svinējusi Līgo, un arī Jauno gadu tikai vienreiz mūžā. Nesaprotu pašu svētku konceptu – savākties kopā, svinēt kaut kādu datumu.. bet var jau būt, ka nesaprotu tieši tāpēc, ka nav pieredzes.

Katrā ziņā, domāju, ka darbs būtu foršs attaisnojums nejust svinēšanas sociālo spiedienu, kuru ar līdz šim piekopto izlikties nemanām, dzert ābolu sulu un lasīt grāmatu taktiku tomēr jūtu par daudz. Pie viena – dubultā apmaksāta likme!