sapnī atradu savu jauko zābaku meistaru. mājīgā kioskiņā pa ceļam uz autobusu uz Rīgu, tur bija ruds kaķītis, kas spēlējās ar manu no somas iznākušo kaķīti un es kavēju darba interviju un komunālās istabas atslēgu saņemšanu. tad meistars izteica komplimentu manam kostīmam ļoti lietišķajam ļoti dzelteni rozīgajam kostīmam. un apvaicājās vai tas tur man matos gadījumā nav dreds. tas, protams, bija dreds. bet nevis tāds mīksts un sauss kāds dreds varētu būt (nekad neesmu aptaustījusi). tas bija saķepis, lipīgs, spīdīgs, taukains milzu dreds melnā krāsā. man uznāca histērija un es sāku raudāt. 'neraudi', teica rasbainieks dzīvesbiedrs, ir taču speciāli dredu šampūni. izmazgāsi un būs smuki. bet es, protams, biju šausmās jo pie mana rudā karē melns dreds līdz pusmugurai.. āā