Piektdiena, 1. Jan 2010, 01:59

Ir ļoti grūti mīlēt tos, kas nepārtraukti sāpina. It īpaši pēc tam, kad esi iepazinis patiesas mīlestības izpausmes. It īpaši pēc tam, kad esi uzzinājis - tāda eksistē un nebūt nav utopiska parādība, kas pieejama vien dažiem.
Pēdējos mēnešos biju pieradusi, ka mani mīl, pat aizmirsusi, kāda bija dzīve pirms tam, taču pēdējās divās nedēļās izveidojusies īpatnēja situācija - visi tie, kas mani mīl bez nosacījumiem dažādu apstākļu dēļ attālinājušies katrs savās darīšanās, savukārt man arvien biežāk un ilgstošāk sanācis uzturēties starp tiem, kas nu...it kā jau mīl, bet tajā, uz Zemes pierastajā veidā - pie nosacījuma, "ja". Tiem, kas "aiz savas mīlestības mani cenšas pārmācīt, jo vēl taču man tikai labu", tiem, kas "nemaz neiedomājas, ka manas personiskās dzīves publiska paušana varētu būt man sāpīga", tiem, kas "mīl manu kompāniju, bet ne mani" utt utjpr. Tirgus un politikas pasaule. Un visžēlāk, ka tie bieži ir vistuvākie. Man vajadzētu saņemties un rādīt viņiem mīlestību, mīlēt viņus, bet ir tik grūti - dabiskā aizsargreakcija ir norobežošanās no tā, kas var sāpināt. Ir grūti mīlēt kādu, kam nerūp tavas izjūtas, kas, iespējams, tās pat uzklausa, taču tikai tādēļ, lai pats varētu izteikties.
Jā, es zinu - tikai tādēļ jau esmu vēl šeit, lai to parādītu tiem, kas vēlas tikt mīlēti - ka var. Bet šodien man vienai ir grūti. Šodien man šī naida un neglītuma pasaule ir apnikusi. Šodien, tāpat kā jau vairākkārt pēdējā laikā, arvien spēcīgāka parādās vēlme pārtraukt šo eksistences formu.

ES VAIRS NEGRIBU KĀPT, ES VAIRS NEGRIBU RĀPTIES! ES GRIBU, LAI TU MANI PACEL UN UZNES DEBESĪS!!!

Piektdiena, 1. Jan 2010, 03:47
[info]aspirins

tāpēc, ka Tu esi tikai cilvēks.. un jā, jo vairāk Tu spēj nest, jo vairāk Tev uzkrauj, to nu es arī esmu šogad piedzīvojusi... bet zinko, tas nekas, tad kad visa kā ir par daudz un liekas, ka vairs jau nu gan nevar celt, tad nez no kurienes vienā brīdī parādās baigais spēks no malas un tad gan Tu jūti - jā, pie dirsas visas sīkās bēdas un pēdas, es vienkārši varu raut tālāk, un tā sajūta ir laba, pat narkotiska,
tas, kas tagad notiek, ir tikai vajuma brīdis, viss būs ZELTĀ! ;)
buč :)*

Piektdiena, 1. Jan 2010, 03:51
[info]nenormaaliigaa

buč, wiiiii :)

Piektdiena, 1. Jan 2010, 03:55
[info]psihs

mmm, yes, YEs, give me more, GIVE ME MORE!

Piektdiena, 1. Jan 2010, 07:03
[info]psihs

vot, es tikko iedomājos, vai kādreiz, ka tu kakā, tev kāds ir notupies pie poda, skatījies un prasījis - nu, kā iet? tas, iespējams, gan paceltu tavu spiritu

Piektdiena, 1. Jan 2010, 07:08
[info]siveens

nekāp. apsēdies un atpūties.

Piektdiena, 1. Jan 2010, 07:27
[info]kungs

nesauc mani par onkuli!

Piektdiena, 1. Jan 2010, 14:04
[info]nenormaaliigaa

es gribu, lai mani nes. Atpūta pati par sevi neatbrīvo no kāpšanas.

Piektdiena, 1. Jan 2010, 20:06
[info]siveens

visiem meedz buut suudiigi.

Sestdiena, 2. Jan 2010, 00:20
[info]nenormaaliigaa

Ja? A man likās, ka es vienīgā tāda :P

Sestdiena, 2. Jan 2010, 01:12
[info]siveens

tā man likās :P

Sestdiena, 2. Jan 2010, 21:23
[info]prtg

nes taču, bet to tu vari ieraudzīt tikai pēc tam, kad esi pārnests pāri kārtējam bezdibenim

Piektdiena, 1. Jan 2010, 14:10
[info]polims

kapec sita raksta tikai sievietes? man liekas esmu hmm like 10 kaut ko tada gara lasijis(citas gan nemak uzrakstit tik smuki ka Tu). ;/

Piektdiena, 1. Jan 2010, 14:16
[info]nenormaaliigaa

Jo sievietēm pēc sabiedrības normām ir atļauts būt emocionālām un izteikties par mīlestību.

Piektdiena, 1. Jan 2010, 22:45
[info]beta

Tu nekad neesi viena. ar mums vienmēr ir Dievs.

Svētdiena, 3. Jan 2010, 02:00
[info]doomed

aye, thanks :P

Svētdiena, 3. Jan 2010, 17:42
[info]nenormaaliigaa

Tev patīk uztvert visu personīgi. :)

No otras puses - ja jau izveidojās atsauces Tavā apziņā :)))

P.S. Sry par vakardienu. Man nācās ātrāk doties atpakaļ uz metrapoli. :(