nekurlande

06:15 pm: Es šodien pie pusdienu kafijas no galda cilāju visādu atrodamo, aptaustāmo presi un tostarp tur bija šis 'New Yorker' humoristiskais gabaliņš, kas, pieļauju, atsaucas uz 100 franču dāmu parakstīto vēstuli pret jauno 'puritānisma' vilni, kas varētu mūs visus nonest no kājām, ja vīriešus turpinātu apsūdzēt nevainīgos sieviešu savaldzināšanas mēģinājumos.
(https://www.newyorker.com/magazine/2018/02/05/how-to-dismiss-harassment-like-a-french-woman)
Kas aiznesa manas domas tālāk par Katrīnas Denēvas piepacelto kāzu kleitu uz kapelas kāpnēm, bija visi tie jokainie pieņēmumi par franču sievietēm. Par neskūšanos, lielisko fizisko formu, bagetēm un cigaretēm. Tad es vairākās apšaubāmās un mazāk apšaubāmās vietnēs palasīju par tēmu 'Lietas, ko jums noteikti jāzina par francūzietēm' un uzzināju daudz jaunu 'faktu', kurus nebiju piefiksējusi, vai biju piemirsusi sen neskatoties 'Amēliju', kā piemēram par to, ka franču sievietes nesmaida, ir grūti savaldzināmas, viņām visām mājās ir bidē, viņas no apmatojuma atbrīvojas tikai salonos, sauļojas kailām krūtīm un viņām ir ļoti daudz seksa.
Es zinu, ka daži no jums ir studējuši socioloģiju, vēl citi antropoloģiju, un vēl daudz ko, kas varētu palīdzēt man, nezinātājam, izskaidrot no kurienes nāk šie dati (+ stereotipi, + pieņēmumi) , kurus mums baro iekšā visādi žurnāli un arī ziņas. Par to cik cilvēki ir laimīgi, cik cilvēki ir apsvēruši pašnāvības, kāds cilvēkiem ir kaunuma apmatojums, cik bieži viņi mīlējas un cik vidēji katrai sievietei dzīvē ir partneru? To rēķina pēc kaut kādiem pārdotajiem produktiem, labklājības līmeņa, mirstības un citiem pamatotiem datiem, vai tā tiešām ir fikcija? Vai šobrīd kāds citā ekrāna pusē zina cik bieži esmu domājusi par pašnāvību un cik man dzīvē ir bijuši partneri aprēķinot to pēc kaut kā, vai arī mana balss neskaitās?