nekurlande

jēga ir absolūti nesvarīga. svarīgākais ir laba pašsajūta un vesels ķermenis.

(Reply to this)

Cik labi,ka tu vienmēr zini kas visiem ir svarīgākais. Jēga veido pašsajūtu un ietekmē fizisko ķermeni. Spriežu tikai un vienīgi pēc sevis, kā jutos, izskatījos un slimoju dzīvojot bezjēdzībā un tumsā. Un kā tas viss var mainīties sajūtot motivāciju un dzīvotgribu.

(Reply to this) (Thread)

nu, es vienmēr nezinu, turklāt viss, ko es rakstu, ir totāli subjektīvs. tas, ko es gribēju pateikt, ir šis - es pakāsu ļoti daudz laika, enerģijas un nervu, meklējot visādas 'jēgas', kamēr es būtu varējis vienkārši dzīvot, un, ja es to būtu darījis, šobrīd noteikti būtu daudz labākā vietā.

(Reply to this) (Parent)

varbūt tu arī raksti par citu 'jēgu'

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu taisni tā,nu taisni tā. Es vienkārši gribu, lai mēs esam korekti viens pret otru - Man tas vārdiņš 'man; manuprāt, es tā jūtos, utt' ir ļoti svarīgi. Jo lielā mērā, es tev ļoti piekrītu par veselību un pašsajūtu un nevajadzīgiem jēgas meklējumiem. Bet kad cilvēks ir iegūlies otrā grāvī - pilnīgas bezjēgas, viņam (man šajā gadījumā) gan veselība, gan izskats, gan visa pašsajūta kardināli pasliktinās. Es to spriežu gan pēc slimību vēstures, gan sava izskata bildēs, svara un vēl sazin kā tur un to es varu pateikt tikai tagad, kad kādu neilgu laiku esmu laukā no tā visa un esmu sajutusi tādu kā...motivāciju, vēlmi nenogrimt un darīt daudz lietu, mācīties, un vispār - dzīvot. Un kaut kā turos pie tā 'plāna' (sajūtas), bet vakar, teiksim, bija pirmā diena ilgāka laika garumā, kad pārnākot mājās apgūlos gultā, blenzu griestos un nevarēju sajust to jēgu tām darbībām, ko esmu veikusi iepriekš, lai piepildītu savu dienu un dzīvi. Bet iespējams tāpēc, ka nestrādāju gana daudz ar to potenciālu, kurš man ir un varētu būt, par maz radu, par maz izlasu un par maz kā tur vēl, ka dienas beigās vakar es nevarēju sev uzsist pa plecu. Lai gan izrunājos ar mīļiem cilvēkiem, strādāju, vedu sevi kārtībā un pa laikam kaut ko uzšņāpju piezīmju kladē, pamontēju un tā. Es varu vairāk - laikam tas arī vakar iegruzīja. Un tas, ka redzu, kā citi aug un mainās bez manis, bijušie cīņu biedri, bijušie teātra biedri, un es pati esmu izvēlējusies ko mainīt un augt citā virzienā, bet dīvaini skatīties kā kāds ravē tevis iestādītu dārziņu, piemēram. Nekas īpašs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"dīvaini skatīties kā kāds ravē tevis iestādītu dārziņu, piemēram."

man uz šo arī ir bijis jāskatās, un es esmu samierinājies ar to, ka tā var notikt. tā ir, motivāciju vajag, darboties vajag. tomēr ir labi arī sevi nepārgruzīt un ļaut atpūsties tad, kad tas nepieciešams. vēl arī ir forši atcerēties to, ka visi nav džastini bīberi, kuru dzīves hāilaits ir 18 gadu vecumā. var sākties labie un auglīgie periodi arī pēc 30, 40, 50 vai 70.

par to 'manuprāt' lietošanu - es vienkārši esmu pieņēmis par pašsaprotamu, ka viss, ko es saku, ir zem 'manuprāt', tāpēc to nevajag katru reizi atkārtot. centīšos atcerēties, ka pie tevis to vajadzētu lietot. bet, manuprāt, 'manuprāt' lietošana bieži vien nav nepieciešama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā. Protams,jau protams...negribas nokavēt tikai kaut ko savas neizdarības dēļ un, protams, laikam jau vajag laiku pa laikam ļaut sev atpūsties.
Nu ja...tā jau ir, es vienkārši, attiecīgi, to mēdzu uztvert saasināti, jo, acīmredzot, man tas nešķiet automātiski.

(Reply to this) (Parent)