nekurlande

nekurlande @ 12:08 am: Pagaidām diezgan veiksmīgi esmu tikusi galā ar savu uzskatu par to, ka man nekad nav garlaicīgi un garlaicība kā termins priekš manis ir svešs, vienīgi reizēm pārnākot mājās un noguļoties ar skatu pret griestiem, pēc ilgāka klusuma brīža un nesamiegtām acīm, ar jēgas atrašanas jautājumu ir tā pagrūtāk. Ar jēgu visam, ko esmu darījusi līdz nonākšanai šajā gultā. Dīvaini, jo guļot, vai pamostoties pie kāda ciemos šāds jautājums prātu nešķērso. Varbūt pie vainas nolāpītā nasta, kuru uzliek mana vārda latīniskā nozīme, piemēram. Nu, vai arī pārziedējušais pavasaris.