nekurlande

nekurlande @ 10:31 am: Nu taisni tā,nu taisni tā. Es vienkārši gribu, lai mēs esam korekti viens pret otru - Man tas vārdiņš 'man; manuprāt, es tā jūtos, utt' ir ļoti svarīgi. Jo lielā mērā, es tev ļoti piekrītu par veselību un pašsajūtu un nevajadzīgiem jēgas meklējumiem. Bet kad cilvēks ir iegūlies otrā grāvī - pilnīgas bezjēgas, viņam (man šajā gadījumā) gan veselība, gan izskats, gan visa pašsajūta kardināli pasliktinās. Es to spriežu gan pēc slimību vēstures, gan sava izskata bildēs, svara un vēl sazin kā tur un to es varu pateikt tikai tagad, kad kādu neilgu laiku esmu laukā no tā visa un esmu sajutusi tādu kā...motivāciju, vēlmi nenogrimt un darīt daudz lietu, mācīties, un vispār - dzīvot. Un kaut kā turos pie tā 'plāna' (sajūtas), bet vakar, teiksim, bija pirmā diena ilgāka laika garumā, kad pārnākot mājās apgūlos gultā, blenzu griestos un nevarēju sajust to jēgu tām darbībām, ko esmu veikusi iepriekš, lai piepildītu savu dienu un dzīvi. Bet iespējams tāpēc, ka nestrādāju gana daudz ar to potenciālu, kurš man ir un varētu būt, par maz radu, par maz izlasu un par maz kā tur vēl, ka dienas beigās vakar es nevarēju sev uzsist pa plecu. Lai gan izrunājos ar mīļiem cilvēkiem, strādāju, vedu sevi kārtībā un pa laikam kaut ko uzšņāpju piezīmju kladē, pamontēju un tā. Es varu vairāk - laikam tas arī vakar iegruzīja. Un tas, ka redzu, kā citi aug un mainās bez manis, bijušie cīņu biedri, bijušie teātra biedri, un es pati esmu izvēlējusies ko mainīt un augt citā virzienā, bet dīvaini skatīties kā kāds ravē tevis iestādītu dārziņu, piemēram. Nekas īpašs.