Vakar Rexnordā bija jāliek ļoti glītas kāpurķēdes -- paceļot vertikāli un saritinot kā čūsku, lai apgrieztu uz otru pusi, tās uz mirkli pārtop miniatūrās dark medieval pilīs, ar smailiem torņiem un logu izvirzījumiem leknos tumši zaļi zilos toņos. No visiem otrajiem darbiem šis noteikti ir visvieglākais, nekādu smagumu, negāciju un spriedzes, gandrīz bezdomu stāvoklis, koncentrēšanās uz pirkstiem un detaļām. Arī darba laiki ir maksimāli paredzami, diena sākas 7. 00 un beidzas precīzi 15.45 (turp un atpakaļ mani nogādā ar auto -- tas man šajā aģentūrā patīk visvairāk -- reizēm pat vienu pašu, tad jūtos kā taksometrā :), kopā piecas dažāda garuma pauzes: 3x5, 1x15, 1x30 minūtes fiksētos laikos, trīs īsākajās nevar pīpēt, bet tās tiek apmaksātas un tev vēl atnes kafiju vai tēju no automāta pēc pasūtījuma. Visgrūtāk izturamais ir fonā skanošais svaigāko hītu radio, Fresh FM vai kāds cits klons, bet tāds te jācieš gandrīz visās darba vietās (un auto). Holandiešu izpratne par nieuwe muziek laikam ir statiska pleiliste ar 10-20 aktuālākajiem klubņikiem, kas nemitīgi atkārtojas jauktā secībā, pa vidu iemaisot kaut ko no M Džeksona, F Kolinsa vai Lēdijas G, krc, vairs pat neskaitu, cik reizes dienā dzirdu what doesn't kill you makes you stronger, i heard you are a wild one, i'm sexy and i know it utt., pat nezinu, kas tos brīnumus izpilda, jo nepiesaka, bet varbūt kāda/-s var pateikt priekšā
Lai vai kā, vairāk par divām dienām pēc kārtas viens un tas pats darbs man te vēl nav bijis. Tagad gaidu transportu uz sesto (atgādinu, ka no diviem jau esmu izmests :), kurš solās būt patīkams, jo atkal van Geest puķu mājā, tikai citur. Brauks vēl 10 latvieši jeb, mednieces vārdiem, garlaicīgi nebūšot. Lol, par to es nešaubos, man reti kad ir
Vēl es vakar epizodiski biju Monsterā :] bet pirms gulētiešanas par godu Hekatei noskuvu ūsas un ieliku atpakaļ pīrsingu, zb, tāpat šaubos, vai ar konformismu nokļūšu tur, kur es vēlos nokļūt
(e) courtesy of Tele2-Modem