Viss ir redzams

Nebiju, bet labs (varbūt)

http://blogi.lu.lv/harijs/2011/09/27/vestures-dzimsana/

SEKRETĀRE: Kas dzimst? Kam dzimst?
HĒRODOTS: Blin! Vēsture dzimst!

via au_ra

Atceries -



(Viņš noteikti domā "vēl nav vakars..." ;)


upd. Pienāca vakars, uzspīdēja saule, un es, jāsaka, ne gluži politiskas motivācijas vadīts ;) bet tomēr vairāk vai mazāk sešos vakarā kāpu augstajā Lakstenes kalnā un uzreiz sāku balsot (ar pasi :) - pirmie pieci, seši auto neapstājās, bet kāds sestais gan. Pie stūres bija vīrs zilā (bet tīrā) darba kombinzonā ar trim luminiscējošām joslām uz katras kājas, vēl auto bija viņa (vecākais) dēlēns un divas meitiņas, un visi tāaādi klusi un kārtīgi kjūtuči ^^ (neesmu pedofils, bet man ļoti patīk mazi, paklausīgi bērni). Kad ieminējos, ka braucu balsot, vīrs attapās, ka pareizi, pats taču arī varot nobalsot, ko arī darīja (tātad, aizveda mani līdz pašām vēlēšanu iecirkņa durvīm), pirms tam gan aprunājies ar ap tautasnamu spietojošajiem čomiem. Vispār biju izlēmis balsot par pēdējo sarakstu (nevis partiju), jo latvija bez neopagāniem un ezotēriķiem noteikti nebūtu tik interesanta, taču konstatēju, ka virsmātes pārstāvji manā rajonā nemaz nekandidē, tālab arīdzan neatlika variantu - 10. saraksts (visiem ievilku plusiņus). Par ko balsoja vīrs zilajā kombinzonā tā arī nenoskaidroju (tikai to, ka par nacionālistiem gan nē, jo tie esot pārāk traki - ar kaimiņiem vajagot sadzīvot), bet pēc tam mūsu ceļi krustojās arī veikalā, kur iepirku vieglo alkoholu un mana groziņa saturs (džons, čaks, šķiltavas, cigaretes) tika atzinīgi novērtēts ar vārdiem "pareizi! nobalsoji, tagad jādedzina!", kā arī trešoreiz jau pie Taurupes robežstabiņa, kur nobalsoju viņus atkal (patiesībā jau veikalā ļoti apzinājos, ka tā notiks, bet gribēju vēl pirms atpakaļceļa uzsmēķēt, tāpēc pagājos uz priekšu). Pa to laiku vīrs zilajā kombinzonā bija iepircis vairākas pudeles dzirkstošā vīna, bet, kad auto sāka skanēt Metalikas dziesma Nekam Citam Nav Nozīmes, pagrieza drusku skaļāk. Tad gan viņam ieezvanījās telefons, kurā viņš gandrīz visu atpakaļceļu neko nedzirdēja un turpināja pārvaicāt "ko? ko? kooooo?", toties pirms izkāpšanas vēl paguva man pacilāti bilst: "nu tad... lai sanāk! par to Jauno Latviju!" :))

Nu vai nav viens glīts elfu jaunēklis... >:)

Aderkašu pilskalns, ražas diena. 2012-1

Gaidot 4. TB sezonu... šis ir OK (skatās lēnām un pamatīgi)



via anonymous

Nezināju par tādu, dalos tālāk



via http://klab.lv/users/sissy/129993.html

If you imagine the 4,500-bilion-odd years of Earth’s history compressed into a normal earthly day, then life begins very early, about 4 A.M., with the rise of the first simple, single-celled organisms, but then advances no further for the next sixteen hours. Not until almost 8:30 in the evening, with the day five-sixths over, has Earth anything to show the universe but a restless skin of microbes.

Then, finally, the first sea plants appear, followed twenty minutes later by the first jellyfish and the enigmatic Ediacaran fauna first seen by Reginald Sprigg in Australia. At 9:04 P.M. trilobites swim onto the scene, followed more or less immediately by the shapely creatures of the Burgess Shale. Just before 10 P.M. plants begin to pop up on the land. Soon after, with less than two hours left in the day, the first land creatures follow.

Thanks to ten minutes or so of balmy weather, by 10:24 the Earth is covered in the great carboniferous forests whose residues give us all our coal, and the first winged insects are evident. Dinosaurs plod onto the scene just before 11 P.M. and hold sway for about three-quarters of an hour. At twenty-one minutes to midnight they vanish and the age of mammals begins. Humans emerge one minute and seventeen seconds before midnight.

The whole of our recorded history, on this scale, would be no more than a few seconds, a single human lifetime barely an instant. Throughout this greatly speeded-up day continents slide about and bang together at a clip that seems positively reckless. Mountains rise and melt away, ocean basins come and go, ice sheets advance and withdraw. And throughout the whole, about three times every minute, somewhere on the planet there is a flash-bulb pop of light marking the impact of a Manson-sized meteor or one even larger. It’s a wonder that anything at all can survive in such a pummeled and unsettled environment. In fact, not many things do for long.

— Bill Bryson, A Short History of Nearly Everything

Nu tad par godu tam, ka torentos jau pieejama pirmā Spartacus: Gods of the Arena sērija, jāiebliež visu laiku populārākā (laikam) gladiatoru glezna:



Pollice Verso (Thumbs Down!) by Jean-Léon Gérôme, 1872

un tematiski attiecīgi viena no mīļākajām (un vismazāk metāliskajām) dziesmām iz episkākās episkā metāla grupas Bal-Sagoth episkā repertuāra:

-> Blood Slakes the Sand at the Circus Maximus
 (Battle Magic, 1998)


( vēl kaut kāds bla bla par seriāliem )

This series of prints shows the different stages in the processing of opium at the factory in Patna, the centre of the British East India Company's opium plantations in Bengal. The raw opium was formed into a ball about 3½ lb in weight and wrapped in poppy petals to protect it from damage. The balls were then dried on shelves and boxed into chests each containing 25-40 balls before shipping to China and Europe.

( Nez, mūsdienās tas arī tik kārtīgi notiek? )

After W S Sherwill, lithograph, c. 1850

@ High Society

“The German captain and I both saluted. He fired two shots in the air, and the war was on again.”

The Christmas Truce