Vakardien civbā modē bija dažādi puksti pa kalendāro līniju, tad nu es domāju, davai iepukstēšu arī kaut ko tādu par tēmu, jo, zin kā, man ir fobija izlikties iedomīgam, bet, ja jau kaut ko, tad vajadzētu kaut ko vismaz nedaudz oriģinālu, tikai ko, loģiski, ka izvēle krita par labu animālismam, proti, ķīniešu gada zvēriem (tas nekas, ka viņiem sākas tikai februārī, gads paliek gads, bet totēms ir totēms). Kā zinām, nupat beidzas Metāliskā Tīģera, bet sākas Baltā Truša gads (daži gan dod priekšroku kaķiem, bet būsim godīgi, ja, tīģeris jau ir kaķveidīgais), tāpēc iedomājos, ka varētu ielikt kādu tematisku bildi, nu tur trusis atnāk, tīģers aiziet, nu un kā tur dabā tiek regulētas attiecības, trusis apēd tīģeri, protams, neko tādu sameklēt neizdevās, pārsvarā visur tīģeris vai nu ēda trusi, vai labākajā gadījumā uzturēja neitrālus sakarus, bet tas, piekritīsiet, neiet krastā. Toties atradu divas tautas pasakas -
vjetnamiešu un
vēl vienu, kurās tīģeris tiek truša iepaunots, tomēr pasakas kaut kā nešķita piemērots ieraksts gada noslēgumam. Bet tad es atcerējos, ka last.fm bieži skatos
šo lapu un kaut kad nesen piefiksēju, ka dziesma, kas tur visbiežāk parādās (pēdējā pusgada laikā reizes trīs vismaz) ir
Jefferson Airplane klasika "White Rabbit" -
dziesma, tātad, kas var būt labāks par dziesmu, it sevišķi ar tādu nosaukumu, psihodēliskām konotācijām un vārdiem, kuri ir visā būtībā pamācoši, jo man vienmēr bija licies, ka tas susuriņa teiktais, ko dziesmas beigās liek atcerēties, ir KEEP YOUR HEAD - vai ne, būtu taču ideāli jaunajā gadā novēlēt nezaudēt galvu? (Tā kā Jonasam, par kuru drīz visi aizmirsīs.) Sāku jau meklēt kādu labāku linku, bet pēc īsa brīža atkal aplauzos, jo uzzināju, ka patiesībā dziedāts tiek
Feed your head, un tas jau vairs gluži nav tas, tur jau ir jāpiedomā. Sapratu, ka nekas prātīgs nesanāks un vispār pēdējais laiks doties uz kolektīvo jaungada sagaidīšanu "bārā ar sliktu apkalpošanu" (c) T24. Pa ceļam nopirku divus šampaniešus un sulu, un bārā ierados gandrīz vienlaicīgi ar cibiņiem kantu, ievu un suni, kuram savulaik veltīts daudz ierakstu blogosfērā un kurš visu vakara sākumu mēģināja aplekt bāra kuci līzi (neveiksmīgi). Turpat jau bija arī no Sicīlijas nesen pārbraukušais meteorīts feofans ar sievu un atvasi, bet vēlāk saradās arī citi, kādi padsmit cilvēki, ēdām, dzērām, kurinājām ugunskuru, pikojāmies, dzērām un vispār bija ļoti patīkami un negarlaicīgi. Vakara gaitā (par šo apsolīju ieblogot) kazulis saderēja ar rasbainieku uz šampanieša pudeli, ka
Depeche Mode dziesma "Master and Servant" ir no 1981. gada, un, par spīti apgalvojumam, ka reiz rakstījis zinātnisku darbu par viņiem un zinot visu, kas jāzina, zaudēja. Tomēr tas viņu pārāk nesarūgtināja, jo tālāk vakara gaitā, šķiet, tika rasts sākums jaunām beigām ar kādu man nepazīstamu cibiņu (siev. dz.), un katrā ziņā pelnījis kaut ko labu viņš bija, jo nodrošināja ļoti izklaidējošu un interesantu mūzikālo pavadījumu (galvenokārt, latviešu un krievu), un bija iespēja atklāt sev visu kaut ko jaunu un nedzirdētu, piemēram,
smieklīgāko šogad dzirdēto dziesmu, kā arī 70. gadu trimdas latviešu rokgrupu
ALVA, kurā kādam no zinātājiem vēl būs ar mani jāpadalās. Mājās gāju jau pēc pieciem, kad sapratu, ka tik daudz izdzert vairs nevaru, pirms gulētiešanas vēl nokopēju last.fm gada statistiku un palaidu
šo projektu, bet pēc pamošanās pasākums retrospektīvā likās vēl jaukāks. Paldies visiem!
