Pirmkārt, ko nozīmē "tik bieži"? Cik man ir zināms, astroloģijas pareģojumu precizitāte parasti ir faktiski vienāda ar statistisko kļūdu - tieši tāpat, kā apstājies pulkstenis divreiz dienā būs maksimāli precīzs, arī pietiekami lielā kaut pilnīgi uz labu laimi izteiktu prognožu kopā kaut kāds procents n izrādīsies patiess, kas ir triviāli un neizbēgami.
Otrkārt, pie pietiekami izplūdušas un vispārinātas izteiksmes manieres gandrīz jelkuru prognozi, kas nav diametrāli pretēja, var post factum pievilkt pie patiesības - "lūk, tieši tā es arī sacīju".
Pietiekami bieži, lai "pat skeptiķi brīnītos". Cik tieši tad tev ir zināms? Astroloģija taču neaprobežojas tikai ar pareģošanu. Piemēram, vari sarēķināt, cik no augstāk ieliktās rindkopas teikumiem ir patiesi, un cik - nepatiesi - attiecībā uz tevi? Drīkst izteikt procentuāli un ņemt vērā, ka precīzam astroloģiskajam portretam ļoti svarīgs ir dzimšanas laiks un vieta, un tāds iedalījums "desmitdienās" ir tikai nedaudz sīkāk saskaldīts Saules aspekts (ir vēl vismaz 9 planētas).
Mēģinot gari un plaši skaidrot, kādēļ astroloģija ir astromuļķības, man neizbēgami rodas sajūta, ka es skaidroju to, ka Zeme nav plakana un Saule neriņķo ap to. Just that.
Nu tak neskaidro, vienkārši atbildi uz jautājumu - cik no tiem 9 teikumiem ir garām/galīgi garām/ne tik ļoti garām, un "ņem vērā", ka to vienu, kuram "per se" nepiekrīti, acīmredzot, esi neprecīzi iztulkojis.
No deviņiem teikumiem viens atbilst patiesībai, trīs neatbilst pēc būtības, pārējie - šobrīd neatbilst, taču es nevaru zināt, vai un cik lielā mērā tie atbildīs pēc trim, trīsdesmit vai trīssimt gadiem.
Nē nu vnk psc - Zodiakā ir 12 zīmes x katrā 3 dekādes x 2 dzimumi = kopā 72 dažādu personības variantu. Ja no 72 iespējām tik atklāti tuvs trāpījums cilvēkam (trollim) nešķiet vismaz pabrīnīšanās vērts un viņš ar tik izmisīgu pašlepnumu turas pie savas klibās racionalitātes (sākumā apgalvoja, ka nemaz neesot dzimis 2. desmitgadē), tas manās acīs viņu dara 1) nožēlojamu 2) neinteresantu 3) meitenēm nepatīkošu
Otrkārt, pie pietiekami izplūdušas un vispārinātas izteiksmes manieres gandrīz jelkuru prognozi, kas nav diametrāli pretēja, var post factum pievilkt pie patiesības - "lūk, tieši tā es arī sacīju".